Noslēpumainā Sfinksa

Lielā Sfinksa ir pati atpazīstamākā Senās Ēģiptes statuja un viens no atpazīstamākajiem pasaules arhitektūras objektiem. Arheologiem nav pilnīgi skaidrs kad Sfinksa, lauvas skulptūra ar ēģiptiešu karaļa galvu, tika izkalta kaļķakmens klintī Gizas ielejā, bet, domājams, ka tas ir noticis kaut kad karaļa Khafra valdīšanas laikā, aptuveni 4500 gadu senā pagātnē, tomēr, daži eģiptologi uzskata. Tomēr, tādi autori kā Zakarijs Stičins un Ēriks von Danikens totalizators, uzstāj, ka Sfinksa esot daudz senāka par pašu Seno Ēģipti. Šie pētnieki balsta savas teorijas uz statujas ūdens erozijas pēdām, kas mudina domāt, ka Sfinksa ir pārdzīvojusi tropisko periodu, kāds Ēģiptē bija pirms 12 tūkstošiem gadu un tāds arī esot tās minimālais vecums.Lai arī starp pētniekiem ir atšķirīgi viedokļi gan par Sfinksas vecumu, vai kas to ir izveidojis, tie piekrīt, ka tās izveide, ir grandiozs sasniegums. Ilglaicīga pasaules lielākās skulptūras nosaukuma turētāja, Sfinksa sniedzas 73 metru garumā un 20 metru augstumā.

Senajā Ēģiptē, šī statuja nekad nav tikusi saukta par Sfinksu, kā to pazīst mūsdienās, šādā vārdā Gizas statuju ir nokristījuši senie grieķi. Ir zināms, ka, Ēģiptes jaunās karaļvalsts ēras laikā, ēģiptieši statuju ir saukuši par Horemakhet. Šāds nosaukums ir atvizināts no vārda “apvārsnis”, kas seno ēģiptiešu valodā ir Horus, un tika piešķirts Sfinksai reliģiskas nozīmes dēļ, jo statuja tika saistīta ar ēģiptiešu debesu dievību Horusu. Mūsu ēras 4. gadsimtā koptu kristieši statuju dēvēja par Bel-hit, vai sargu un šāds nosaukums dažviet ir saglabājies arī līdz mūsdienām. Ēģiptes arābu valodas dialektā, statuja tiek saukta par Abu al Hawl, kas latviešu valodā tulkojas kā Šausmu tēvs, un, atsevišķu Islāma ekstrēmistu grupu vidū, tiek uzskatīta par dievā riebumu izraisošu tēlu, kuru, tādu grupējumu kā Taliban prātos, būtu nepieciešams iznīcināt kopā ar visu Gizas piramīdu kompleksu.

Gizas Lielā Sfinksa ir ļoti labi atpazīstama mūsdienās un, varētu domāt, ka ar tādu pašu popularitāti tā ir lepojusies arī Seno laiku vēsturē, tomēr tā nav – ēģiptiešu gravējumos, Sfinksa tikusi reti pieminēta. Tāpat, arheoloģiskajos izrakumos iegūtajos, dokumentos netiek minēti statujas celtniecības darbi, tā tiek aprakstīta tā, it kā tā būtu pastāvējusi vienmēr, ja vispār tiek minēta. Kā jau minēts iepriekš, Lielās Sfinksas izcelsme, būtībā, ir nezināma. Pārsteigumu neizraisa arī fakts, ka mūsdienu vadošie ēģiptologi izvairās no alternatīvām tās izcelsmes teorijām, jo tās apdraud visu Senās Ēģiptes hronoloģiju. Dažādi autori regulāri atkārto galīgo nepatiesību, ka Napoleona karaspēks ir atbildīgs par Sfinksas nošķelto degunu. Franču mākslinieks Fredriks Louī Nordēns, jau 1737. gadā attēlo Sfinksu ar bojātu degunu, kamēr Napoleona Ēģiptes kampaņa tika sākta 1798. gadā.

Lai arī kāda būtu Sfinksas izcelsme, ir jāpiekrīt Ēģiptologam Verneram, kurš ir teicis: Sfinksa ir visas senatnīgās vēstures un noslēpumu iemiesojums. Milzīga sēdoša lauva ar cilvēka seju sēž senā ielejā un lūdzas pēc savas pastāvēšanas izskaidrojuma vēsturniekiem, kas to ir allaž apbrīnojuši, bet nekad nav īsti izpratuši. Pat ja tiktu pieņemtas visas alternatīvās vēstures teorijas, kas apvij šo statuju, tās klātbūtne Gizas ielejā, tāpat glabātu pietiekoši noslēpumu. Kā ar jebkuru izcilu mākslas darbu, Sfinksa saglabā sevi atvērtu dažādām interpretācijām, bet atšķirībā no daudziem citiem, šīs interpretācijas iet pāri pašas mākslas izpildījumam un, ja izvēlamies piekrist valdošajiem uzskatiem, atstāj vairāk jautājumu, nekā atbilžu.