Ko varējām mācīties no septiņdesmito un astoņdesmito gadu televīzijas?

Televīzijā vienmēr atradusies vieta visai drosmīgiem sižetiem, dīvainiem tēliem un neticamiem atgadījumiem. Lai arī šīs tendences ir novērojamas arī šodienas televīzijā, nedomāju, ka seriālu scenāristi, vēl kādreiz centīsies skatītājiem iebarot, tik acīmredzami neticamus un pret jebkādiem dabas un loģikas likumiem pastāvošus stāstus, kā tas tika darīts septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados. Tomēr mūsdienās skatītāji augstu vērtē reālismu un stāstus, kas ar varētu ar tiem pašiem, kādu dienu atgadīties. Piedzīvojot bērnību deviņdesmito gadu Latvijā, kad tikko bijām izkļuvuši no dzelzs priekškara nepareizās puses un kad vietējā televīzija, steigdamās atgūt nokavēto, demonstrēja visus iepriekšējo divu desmitgažu rietumu seriālus, nācās veidot pirmos pasaules priekšstatus no tādām televīzijas klasiskām kā A-Komanda, Makgaivers, casino säännöt un citiem.

Šajos seriālos redzētais ne tikai stipri atšķīrās no mūsdienu televīzijas, bet arī no reālās pasaules, kas, pretēji septiņdesmito un astoņdesmito klasiskām, negribīgi paklausa fizikas likumiem.

A-Komanda

Es iemācījos, ka ir iespējams piedalīties neskaitāmās apšaudēs, izšaut kolosālu daudzu šāvienu un izraisīt neticami daudz sprādzienu, tā arī neatstājot ne vienu šautu vai sprādziena šķembu izraisītu brūci, kas būtu redzama uz mana pretinieku ķermeņa.

Iemācījos, ka ir iespējams atļauties iegādāties jau minēto militāro ekipējumu, nekad nestrādājot regulāru darbu un neprasot nekādu atlīdzību klientiem, kuriem nepieciešama algotņu palīdzība, jo tie vienmēr izrādās nabadzīgi ļaudis, kuriem nav ne kapeikas pie dvēseles.

Iemācījos, ka, ja esi ļaundaris, nedrīkst ļaut A-Komandai ieslēgties nomaļā garāžā, kurā glabājas, savu nokalpojis, kravas mikrobus, tērauda loksnes un metināšanas piederumi. Jo ar to pietiks, lai A-Komanda pārvērstu busiņu necauršaujamā bruņumašīnā, iztrieksies cauri bezgalīgām ļaundaru rindām, protams, nevienu no tiem nāvīgi neievainojot.

Iemācījos, ka diognosticēta garīgā saslimšana, nav šķērslis iegūt helikoptera pilota licenci.

Iemācījos, ka, milzīgi, bailīgi, ar absurdu zeltlietu daudzumu izrotāti, tumšādaini vīrieši mēdz ciest no neracionālām bailēm no lidošanas, bet tas nav šķērslis, jo viņus ir iespējams apmānīt, pievienojot miega zāles pienam. Turklāt šo triku ir iespējams atkārtot bezgalīgi, tas tāpat iedarbojas katru reizi. Subjekts turpina uzķerties pat tad, ja iepriekšējo reizi ir piemuļķots tikai dienu iepriekš.

Makgaivers

Es iemācījos, ka, ar ieroču palīdzību, nevar atrisināt nevienu problēmu.

Tomēr iemācījos, ka, ar līmlentes, gaismas spuldzītes un dažādu citu sadzīvisku priekšmetu palīdzību, radīti spridzekļi atrisina visas problēmas.

Iemācījos, ka Ričards Dīns Andersons ir vienīgais cilvēks pasaules vēsturē, kuram piestāvēja astoņdesmito gadu frizūras.

Iemācījos, ka būt vides aizsardzības aktīvistam un braukāt ar benzīnu rijošu pilnpiedziņas džipu, nebūt nav noteikti savstarpēji nesavienojamas lietas.

Nakts Bruņinieks

Es iemācījos, ka ir sociāli pieņemami, ja heteroseksuāls vīrietis valkā acu ēnas, ja vien viņš brauc ar runājošo Pontiaku vedonlyöntibonukset.

Iemācījos, ka, ja kādreiz pirkšu runājošu mašīnu, noteikti neņemšu tādu, kas runā britu angļu valodā, jo, kaut kādā veidā, tas vienmēr izklausās nosodošs un nicinošs.

Privātdetektīvs Magnums

Es iemācījos, ka vīrietis spēj apkarot noziedzību, pat valkājot neko vairāk, kā neticami apspīlētus, es pat teiktu – reproduktīvo sistēmu apdraudoši, apspīlētus šortus, nāģeni un iešļūcenes.