Azartspēles un bērni

Kā audzināt bērnus, lai viņi nekļūtu atkarīgi no azartspēlēm?

Mūžsenais jautājums “spēlēt vai nespēlēt”, nodarbina daudzu vecāku prātus, it īpaši tad, ja runa iet par azartspēļu atkarību, kura kā melns mākonis savilkās pār bērnu galvām līdz ar interneta parādīšanos. Bet, vai tikai datorspēles un labāko totalizatoru salīdzinājums tik aktīvi ietekmē bērnu psihi, varbūt arī dambrete, loto, kluči, šautriņas, u. c. spēles ir spējīgas bērnos attīstīt to drausmīgo sajūtu – azartu, kas izraisa nepieciešamību spēlēt vēl un vēl.

Vai bērniem ir jāmāca azartspēles?

Vispirms, mēģināsim noskaidrot, ko tad nozīmē vārds “azartspēles”?

Pirmais tulkojums, kas ir sastopams vārdnīcās vēsta, ka azartspēle ir spēle, kurā uzvara pilnībā vai daļēji ir atkarīga nevis no spēlētāju prasmēm, bet gan no veiksmes. Mazliet vēlāk, šim skaidrojumam pievienojās vārds “nauda”: derību slēgšana uz naudu vai arī materiālu labumu gūšana no notikumiem ar neparedzamu rezultātu. Interese, galvenokārt, nav vērsta uz procesu, bet gan uz galamērķi, turklāt, spēles dalībnieki, nedemonstrē tajā nekādas savas personīgās prasmes.

Tātad, sanāk, ka azartspēlei ir divas sastāvdaļas: likme un gadījums, kas ir ielikts spēlei par pamatu. Kā jau jūs saprotat, bērnu spēlē, par likmi var kalpot jebkura, viņiem svarīga vērtība: skaists akmentiņš, interesanta uzlīme, utt. Nav svarīgi, kas šajā gadījumā kalpos par materiālo vērtību, likmes vienalga būs. Bet par to, cik ļoti bērniem patīk nejaušības, pat nav vērts runāt! Visu pasaku pamatā ir burvestības, superspējas un nejaušības, kuras palīdz galvenajiem varoņiem kļūt par varoņiem!

Tādu spēļu, kurās, pateicoties nejaušībai ir iespēja kļūt par varoni vai par “bagātnieku” ir diezgan daudz. Piemēram, loto, kuru tik aizrautīgi mīl spēlēt visa ģimene. Uzvarētājs, šajā spēlē kļūst par “bagātības” īpašnieku un ja tā nenotiek, tad spēle zaudē jēgu. “Bagātība” šajā gadījumā var būt jebkas, tai skaitā, arī sīkās monētas. Turklāt, bērniem patīk krāt sīkās monētas, ar cerību, ka viņiem izdosies sakrāt tā saucamo “bagātību”. Viņi, bieži vien, naudu pārskaita un rēķina cik naudas vēl jāizspēlē, lai nopirktu, piemēram, mašīnu tālvadības pulti.

Vienā ģimenē, vecāki nolēma naudu padarīt par motivācijas programmu savam dēlam. Tēvs nolēma, ka pie biznesa, dēlu vajag radināt jau kopš bērnības. Zēnam vajadzēja kaut ko iemācīties vai izdarīt, lai nopelnītu naudu. No vienas puses, tas tik tiešām palīdz ieaudzināt bērnam pareizu sapratni par to, kā pareizi realizēt ikvienu savu mērķi, piemēram nopirkt mašīnu ar tālvadības pulti. Tātad, vajag labi pacensties, lai iegūtu atlīdzību, kuru varēs iztērēt sava mērķa sasniegšanai.

Tagad iedomāsimies citu situāciju – bērns, vienā no spēlēm vinnēja divus eiro, kā jūs domājat, vai viņš būs sajutis “vieglas naudas” smaržu? Visticamāk, ka jā. Nesagatavots bērns, tādu ienākumu gūšanai savā nenobriedušajā prātā domā, priekš kam strādāt smagu darbu, ja vienā mirklī, netērējot ne spēkus, ne laiku, var iegūt naudu. Te rodas jautājums, ko lai dara, jo nav taču iespējams izolēt bērnu no sabiedrības ar vienaudžiem un visām iespējamajām spēlēm, kurās var saskatīt kaut vismazākās briesmas? Ja tev interesē šis jautājums padziļināti, iepazīsties ar piedāvājumu.