Ēdiena krāsas kontrole: ēst mazāk, vingrot vairāk

ediena krasa

Vai tu zināji, ka ēdiena krāsai ir iedarbība uz tavu organismu un apetīti? Vai tu esi sevi pieķēris pie domas, ka ēd pārtiku, kura ir spilgtā krāsā, jo tā vienkārši labi izskatās? Daudzas krāsas var darboties kā apetīti palielinošas, bet tajā pašā laikā citas – apetīti nomācošas. Vai esi kādreiz iedomājies, kāpēc pasaulē zināmākās ātrās ēstuves McDonalds emblēmas krāsas ir tieši tādas? Kāpēc tās nav ne zilas un ne zaļas – apostas online? Ričards un Maurīcijs Makdonaldi jau izsenis ir zinājuši psihologu novērojumus saistībā ar krāsām un cilvēka uzvedību: dzeltenā krāsa ne tikai piesaista uzmanību un koncentrēšanos, bet vienlaikus arī stimulē cilvēka apetīti.

Pievēršot uzmanību krāsām, kuras ir tavā ēdienā, var iegūt bezmaksas veidu, kā pilnveidot savu uzturu un uzlabot treniņu režīmu.

Šeit būs saraksts ar krāsām, un kā tās ietekmē mūsu ēstgribu un vēlmi uz aktivitātēm.

Sarkanā krāsa
Šī intensīvā un spēcīgā krāsa ne tikai liek asinsspiedienam palielināties, bet arī izraisa apetīti. Tāpēc nav brīnums, ka lielākā daļa amerikāņu to vien dara kā sēž ātrajās ēdnīcās, kuru emblēmas ir sarkanos toņos. Pizza Hut, McDonald, KFC, Burger King, Hesburger, Roleta. saraksts var turpināties vēl un vēl – visās iestādes emblēmās ir sarkana krāsa. Gribētu minēt, ka zīmolu vadītāji apzināti izmanto sarkanu krāsu, lai ievilinātu klientus savos uzņēmumos ēst, ēst un vēlreiz ēst.
Sarkanā krāsa izraisa enerģijas pieaugumu, tāpēc tu vari to izmantot arī savā labā – casino online – valkājot sarkanu apģērbu. Un vēl labāk, nēsāt sarkanu sporta tērpu.

Zila krāsa
Zilā krāsa pēc savas būtības ir nomierinoša krāsa, kas arī organismā rada ķīmiskas vielas, kas nomierina un palēnina cilvēka vielmaiņu. Dabā pārtikas produktos zilā krāsa ir reti sastopama, tādējādi pilnīgi nevar izpētīt apetītes reakciju uz to. Tāpēc daudzi svara vērotāji iesaka ēst maltīti no ziliem šķīvjiem un ar ziliem piederumiem. Pamēģini ielikt zilas gaismas spuldzi savā ledusskapī, kas palīdzēs izvairīties no alkām vēlu vakarā panašķoties ar kādu ēdienu.

Oranža krāsa
Daudzi holistiskās un alternatīvās medicīnas zinātāji oranžu krāsu uzskata kā enerģijas pastiprinātāju. Tā ir laba krāsa, kas motivē cilvēku uz sporta aktivitātēm. Tu vari doties gulēt oranžās drēbēs, lai enerģiski iesāktu jaunu rītu. Kad dodies uz treniņu, nopērc oranžu ūdens pudeli vai uzliec savam telefonam oranžu aizsarg-vāciņu, un klausoties mūziku vienmēr turēsi sev klāt šo enerģijas lādiņu.

Zaļa krāsa
Šīs krāsas apakšvirsrakstam ir jābūt “veselīgā krāsa”. Sākot ar videi draudzīgu marķējumu līdz faktisko krāsu lapotajos antioksidantu pilnajos dārzeņos. Zaļais relaksējošais tonis virtuves un ēdamistabas zonā ļauj saglabāt ēdienreizes un uzkodas līdzsvarā, neradot pārmērīgi ātri izsalkuma sajūtu.

Purpura krāsa
Šis krāsas tonis ir ideāls cilvēkiem, kuriem ir bieži miega traucējumi. Purpura krāsa veicina miegu un palīdzēs daudz ātrāk un vieglāk atpūsties. Kāpēc tas ir tik svarīgi? Jo miega trūkums var izraisīt alkas pēc cukura un ogļhidrātiem. Miega trūkums paaugstina kortizola līmeni organismā, kas liek apetītei izplūst nepārvaramās alkās pēc ēdiena.

Ziemassvētku vecīša gardumi

santa-claus-1898839_1920

Ziemassvētku vecīša gaidīšana ir bērnības sapnis – rakstīt vēstules, slēpt tās apavos un gaidīt īsto svētku dienu, kad zem eglītes būs atstātas dāvanas. Bieži vien tradīcijās ir iekļauts, ka Ziemassvētku vecītim jāatstāj kāds gardums, ko pacienāt viņu pēc garā ceļa un kā pateicību par dāvanām. Dažādās kultūrās tradīcijas atšķiras – kas jāliek uz svētku galda un kam tieši ir domāts šis saldums. Jo ne tikai Ziemassvētku vecītis ir piekusis, bet arī ziemeļbriežiem pienākas kāds gardums licuadoras baratas. Taču, ne visās valstīs vecītim vai briežiem tiek atstāti saldumi un kāds mielasts. Piemēram, Kenijā ģimenes neko neliek uz nakti ne kurpēs, ne zem eglītes. Kenijas tradīcija ir baudīt svētku vakariņās ceptu kazas cepeti, tāpēc, Ziemassvētku vecītim ir jāpārvietojas ļoti ātri, lai brieži netiktu noķerti. Tāda, lūk, tradīcija Kenijā, bet kā ir citās valstīs?

Piens un cepumi
Visbiežāk redzētais saldums, ko mēdzam darīt savās mājās, kā arī plašāk izplatītā tradīcija, ko redzam visās filmās. Šī tradīcija ir aizsākusies Ziemeļamerikā un tā ir klasika daudz valstīs. Ziemassvētku vecītim bērni atstāj cepumus, kurus paši gatavojuši kopā ar vecākiem. Noliek blakus glāzi auksta piena un vēlams arī atstāj burkānus viņa ziemeļbriežiem. Gan briežiem, gan Ziemassvētku vecītim priekšā ir bijusi gara nakts, tāpēc, tas ir viens no veidiem, kā likt viņam neaizmirst bērna māju un noteikti apstāties arī pie viņa un pacienāties ar šokolādes cepumiem.

Maltās gaļas pīrāgs
Šī ne-pārāk saldā uzkoda ir svētku tradīcija Anglijas ģimeņu vidū – maltās gaļas pīrāgs, blakus glāze piens. Dažas ģimenes ar domu aizstāj piena glāzi ar šerija malciņu, lai Ziemassvētku vecītis var sasildīties, ja viņam garajā ceļojumā ir pārāk auksts.

Rīsu pudiņš
Dānijā bērni vēlas dot Ziemassvētku vecītim saldumus, kas reizē ir arī barojošs un ar pildījumu. Šo saldumu vietējā valodā dēvē par Risengrød, kas ir salds rīsa pudiņa izstrādājums. Ziemeļvalstīs, ēdot šādus bagātīgus saldumus, palīdz atvairīties no aukstuma un sniedz Ziemassvētku vecītim daudz enerģijas, lai apciemotu visas mājas nakts garumā. Arī paši dāņi savās svētku vakariņās ceļ galdā šo saldumu. Viens no iecienītākajiem rīsu pudiņiem ir ar mandeļu pildījumu. Par mandelēm runā, ka tās nes veiksmi nākamam gadam, tāpēc tās Vecgadā ir īpaši daudz jāsaēdas.

Pan de Pascua
Šis ir tradicionālais kārums, kas tiek piedāvāts Čīlē. Šis klasiskais Čīles ēdiens ir līdzīgs biskvīta kūkai, bet ir daudz saldāks. Tas ir veidots no dažādām šķirnēm, lai katrs varētu izvēlēties labāko un garšīgāko vecītim.

Uzkodas ziemeļbriežiem
Nīderlandes bērni un viņu ģimenes liek uzsvaru pacienāt ziemeļbriežus nevis pašu Ziemassvētku vecīti. Viņi atstāj briežiem burkānus un sienu, lai viņi atpūšas no garā brauciena no Ziemeļpola precio licuadora. Taču arī par Ziemassvētku vecīti nav aizmirsts, viņam tiek atstāts kauss garda alus, kamēr viņa brieži cienājas ar gardo mielastu.

Personalizētas vēstules
Zinot, ka visā pasaulē bērni cienā Ziemassvētku vecīti ar kaut ko patiešām gardu, Vācijā viņi atstāj mīļas personalizētas vēstules uzkodu vietā. Ja svētku ziņa būs aizgājusi pareizā laikā, tad jau nākošā rītā varēs sagaidīt dāvanas zem eglītes. Vēstulēs bērni pastāsta, kādus labus darbus ir darījuši iepriekšējā gadā un ko apsolās darīt nākošgad.

Burkāni briežiem
Arī Francijā bērni katru Ziemassvētku priekšvakaru pacienā briežus ar gardiem burkāniem. Pirms došanās gulēt, bērni pieliek pilnas kurpes ar burkāniem, lai tie atnestu viņiem skaistas dāvanas. Tā vēsta tradīcija, ka brieži paņem burkānus un kā apmaiņā atstāj dāvanas.

Par šo svētku rakstu paldies jāsaka – milicuadora.com

Lietas, ko nekad nevajadzētu jautāt savam priekšniekam

suit-869380_1920

Vai tev patīk uzdot jautājumus? Kad tu satiec cilvēkus, tu jūti vajadzību uzdot savu jautājumu sarakstu, lai uzzinātu visu par personu, kas tevi interesē? Tā var būt laba lieta, kad mēģini salauzt ledu, kas ir starp jums pirmajā tikšanās reizē arī aliexpress Serbijā, taču skatoties pēc situācijas, tas var būt arī ļoti kaitinošs ieradums. Jo īpaši, ja šis ieradums izpaužas darba vietā. Uzdodot nepareizus jautājumus var likt sajusties patiešām neērti daudzās situācijās. Tu vari būt ļoti komunikabls un tas noder darbā ar klientiem, taču ir viena persona, kuru tu nevēlētos aizskart ar daudzajiem jautājumiem – priekšnieks. Saistībā ar priekšnieku, nepieciešams ierobežot dažus jautājumus, kad runa ir par darbu. Palasi piecas lietas, kuras nekad nevajadzētu uzdot savam priekšniekam.

1. Vai tu saņēmi manu draudzības ielūgumu?
Kāpēc tu vispār sūti priekšniekam draudzības ielūgumu? Vai tu vēlies kļūt viņa labākais draugs? Ja vien tavs uzņēmuma moto neveicina būt super draudzīgam kolektīvam, labāk necenties sūtīt priekšniekam ielūgumus. Pastāv maza ticamība, ka priekšnieks vēlēsies ar tevi dalīties savos personīgajos piedzīvojumos, ar kuriem dalās tuvāko draugu un ģimenes lokā. No otras puses, ja esat pazīstami ļoti ilgu laiku un jūs patiešām esat kļuvuši par reāliem draugiem – tad tas varētu būt tīri pieņemami. Bet, ja esi jauniņais, kuru uzņēmumā vēl visi pārāk labi nepazīst, tas var būt traucēklis.

2. Kad tu iesi prom no darba? Es vēlētos tavu darba vietu, kādreiz.
Patiešām, šo jautājumu izslēdz no sava krājuma. Jautājums ir rupjš un parāda, ka esi vairāk nobažījies par savu karjeras izaugsmi un neproti sekot līdzi pieklājības normām. Tu vari censties ieņemt sava priekšnieka vietu, uzrādot labus rezultātus savā amatā. Ja patiešām vēlies iegūt priekšnieka amatu, bet esi noguris gaidīt, kad līdzšinējais priekšnieks aizies pensijā – izmēģini roku citā darbā, vai uzsāc savu biznesu.

3. Vai es varētu doties ātrāk mājās? Man ir nelabas paģiras.
Ja ir nepieciešamība, pēc iespējas atstāj svinības uz nedēļas nogali. Ja tev ir pārāk grūti apkopot domas un uzsākt darbu, jo pagājušā nakts ar draugiem ir aizgājusi pārāk lielās dzīrēs, tā ir tikai tava atbildība. Tas nav pietiekoši labs iemesls, lai pamestu darbu agrāk un dotos mājās gulēt. Un nejautā priekšniekam, vai vari nosnausties uz pāris minūtēm pie sava galda.

4. Vai es varētu dabūt vairāk naudas?
Ja vien tu neesi apkopojis visus savus panākumus pēdējā laikā un parādījis to savam priekšniekam kā pierādījumu – tev nav tiesības uzdot šādu jautājumu. Uzdodot ko tādu, tev ir jārēķinās, ka priekšnieks vēlēsies zināt, kāpēc pēc tavām domām tu esi pelnījis lielāku atalgojumu kā iepriekš. Ja būsi pietiekoši labi izveidojis savu panākumu sarakstu, pastāv liela iespējamība, ka patiešām dabūsi paaugstinājumu, bet pretējā gadījumā, atbilde, ka tu savādāk noslīgsi savā parādu jūrā nebūs tā labākā.

5. Vai mēs varētu doties uz randiņu?
Padomā, vai patiešām vēlētos satikties ar savu priekšnieku. Ja notiktu attiecību šķiršanās (kas, bieži vien arī notiek, strādājot vienā kompānijā), tev vairs nebūs darba, kur atgriezties. Jo ne viens, ne otrs no jums nevēlēsies vairs kopā strādāt. Lielākais zaudētājs, protams, būsi tu, jo, saprotams, ka priekšnieks no darba tāpēc neaizies. Turklāt, atkarībā no tā, kā uzdosi šādu jautājumu, vadītājs to varētu interpretēt par uzmākšanos, kam arī nebūtu pārāk labas sekas tavai karjerai šajā uzņēmumā.

Noslēpumainā Sfinksa

egypt-1179195_1280

Lielā Sfinksa ir pati atpazīstamākā Senās Ēģiptes statuja un viens no atpazīstamākajiem pasaules arhitektūras objektiem. Arheologiem nav pilnīgi skaidrs kad Sfinksa, lauvas skulptūra ar ēģiptiešu karaļa galvu, tika izkalta kaļķakmens klintī Gizas ielejā, bet, domājams, ka tas ir noticis kaut kad karaļa Khafra valdīšanas laikā, aptuveni 4500 gadu senā pagātnē, tomēr, daži eģiptologi uzskata. Tomēr, tādi autori kā Zakarijs Stičins un Ēriks von Danikens totalizators, uzstāj, ka Sfinksa esot daudz senāka par pašu Seno Ēģipti. Šie pētnieki balsta savas teorijas uz statujas ūdens erozijas pēdām, kas mudina domāt, ka Sfinksa ir pārdzīvojusi tropisko periodu, kāds Ēģiptē bija pirms 12 tūkstošiem gadu un tāds arī esot tās minimālais vecums.Lai arī starp pētniekiem ir atšķirīgi viedokļi gan par Sfinksas vecumu, vai kas to ir izveidojis, tie piekrīt, ka tās izveide, ir grandiozs sasniegums. Ilglaicīga pasaules lielākās skulptūras nosaukuma turētāja, Sfinksa sniedzas 73 metru garumā un 20 metru augstumā.

Senajā Ēģiptē, šī statuja nekad nav tikusi saukta par Sfinksu, kā to pazīst mūsdienās, šādā vārdā Gizas statuju ir nokristījuši senie grieķi. Ir zināms, ka, Ēģiptes jaunās karaļvalsts ēras laikā, ēģiptieši statuju ir saukuši par Horemakhet. Šāds nosaukums ir atvizināts no vārda “apvārsnis”, kas seno ēģiptiešu valodā ir Horus, un tika piešķirts Sfinksai reliģiskas nozīmes dēļ, jo statuja tika saistīta ar ēģiptiešu debesu dievību Horusu kazino. Mūsu ēras 4. gadsimtā koptu kristieši statuju dēvēja par Bel-hit, vai sargu un šāds nosaukums dažviet ir saglabājies arī līdz mūsdienām. Ēģiptes arābu valodas dialektā, statuja tiek saukta par Abu al Hawl, kas latviešu valodā tulkojas kā Šausmu tēvs, un, atsevišķu Islāma ekstrēmistu grupu vidū, tiek uzskatīta par dievā riebumu izraisošu tēlu, kuru, tādu grupējumu kā Taliban prātos, būtu nepieciešams iznīcināt kopā ar visu Gizas piramīdu kompleksu.

Gizas Lielā Sfinksa ir ļoti labi atpazīstama mūsdienās un, varētu domāt, ka ar tādu pašu popularitāti tā ir lepojusies arī Seno laiku vēsturē, tomēr tā nav – ēģiptiešu gravējumos, Sfinksa tikusi reti pieminēta. Tāpat, arheoloģiskajos izrakumos iegūtajos, dokumentos netiek minēti statujas celtniecības darbi, tā tiek aprakstīta tā, it kā tā būtu pastāvējusi vienmēr, ja vispār tiek minēta. Kā jau minēts iepriekš, Lielās Sfinksas izcelsme, būtībā, ir nezināma. Pārsteigumu neizraisa arī fakts, ka mūsdienu vadošie ēģiptologi izvairās no alternatīvām tās izcelsmes teorijām, jo tās apdraud visu Senās Ēģiptes hronoloģiju. Dažādi autori regulāri atkārto galīgo nepatiesību, ka Napoleona karaspēks ir atbildīgs par Sfinksas nošķelto degunu. Franču mākslinieks Fredriks Louī Nordēns, jau 1737. gadā attēlo Sfinksu ar bojātu degunu, kamēr Napoleona Ēģiptes kampaņa tika sākta 1798. gadā.

Lai arī kāda būtu Sfinksas izcelsme, ir jāpiekrīt Ēģiptologam Verneram, kurš ir teicis: Sfinksa ir visas senatnīgās vēstures un noslēpumu iemiesojums. Milzīga sēdoša lauva ar cilvēka seju sēž senā ielejā un lūdzas pēc savas pastāvēšanas izskaidrojuma vēsturniekiem, kas to ir allaž apbrīnojuši, bet nekad nav īsti izpratuši. Pat ja tiktu pieņemtas visas alternatīvās vēstures teorijas, kas apvij šo statuju, tās klātbūtne Gizas ielejā, tāpat glabātu pietiekoši noslēpumu. Kā ar jebkuru izcilu mākslas darbu, Sfinksa saglabā sevi atvērtu dažādām interpretācijām, bet atšķirībā no daudziem citiem, šīs interpretācijas iet pāri pašas mākslas izpildījumam un, ja izvēlamies piekrist valdošajiem uzskatiem, atstāj vairāk jautājumu, nekā atbilžu.

Noslēpumainās Mīnojas pilis

crete-1676072_1280

Mīnojiešu civilizācijas unikālais iespaids uz Eiropas arhitektūru visskaidrāk ir redzams lielo piļu struktūrās lielajās Mīnojiešu pilsētās Knosā, Faistā, Malijā un Zakrosā. Iespējams iedvesmojoties no ēģiptiešu un Tuvo Austrumu arhitektūras, izejot cauri monumentālo kapeņu fāzei, šīs burvīgās pilis, celtas laika posmā no 2000 līdz 1500 gadiem pirms mūsu ēras, tika celtas pēc tik sarežģītiem un augstiem arhitektūras standartiem, ka tieši tās tiek uzskatītas par Labirinta mīta iedvesmotāju, jo tieši tādu iespaidu tās atstātu uz vienkāršu seno laiku vēstures apmeklētāju.

Lai arī vārds “pils” ir bieži lietots, aprakstot šos Mīnojas ēku kompleksus, ir jāvairās no šā vārda lietošanas politiskā, vai centralizētas varas kontekstā, jo tajos atradās ne tikai administratīvas ēkas, bet arī plašas noliktavas, veikali un citas publiskas ēkas, bet arheoloģiskie izrakumi vēl joprojām ir skopi ar skaidriem pierādījumiem vin pārbaude, ka šajos namos vispār tika mitināti reliģiskie vai politiskie vadītāji. Tomēr, lielais zīmogu un tablešu arhīvu skaits, kas ir atrasti šo kompleksu noliktavu sekcijās, kuras prasti aizņem ap vienu trešdaļu kopējo telpu, liecina, ka tie ir bijuši kāda veida centralizētas komercdarbības centri.

Acīs krītošākā raksturīpašība ir šo milzīgo piļu izmērs, kas ir mērāms vairākos tūkstošos kvadrātmetru. Tāpat iespaidīgs ir to augstums, kas daudzviet sasniedz, priekš seno laiku vēstures iespaidīgos, četru stāvus. Interesanti ir arī iekštelpu salīdzinoši mazie izmēri. Šīs telpas bieži ir pildījušas vairākas funkcijas, vienlaicīgi, esot gan koridori, ieejas un izejas, kā arī, vēl viens mīnojiešu izgudrojums – ventilācijas un gaisa šahtas. Diemžēl vairākām telpām ir problemātiski noteikt precīzu funkciju dēļ niecīgā arheoloģisko atradumu skaita.

Par spīti šķietami dažādai un mulsinošajam strukturālajam izkārtojumam, ir iespējams novērot vairākas kopīgas pazīmes dažādās pilīs. Ēku spārnos parasti atrodas lielas halles, bet dienvidu pusē atrodamas mazākas, reizēm iegremdētas telpas, kuras tika izmantotas kā noliktavas. Gaismas šahtas parasti atradās vienā mazāko telpu pusē, bet lielākajās telpās, tās atradās vidusdaļā. Šīm celtnēm galvenās un sētas ieejas un kolonādes ziemeļu puses gaiteņos. Kontrastā tam, atsevišķos kompleksos ir atrodami, citām pilīm neraksturīgi elementi, piemēram, apaļie akmens baseini Knosas pilī.

Piļu celtniecībā tika izmantoti kalti kaļķakmens bloki un beramie materiāli, kas tika stiprināti ar koka sijām, iespējams, lai stiprinātu struktūru, saistībā ar reģiona augsto seismisko aktivitāti. Kaļķakmens tika izmantots arī, kompleksos ietilpstošo, laukumu bruģēšanā. Visu piļu jumti ir plakani un to slodzi uzņemas, nesošajās sienās iestrādātās, koka sijas. Šīs celtnes tika rotātas ar akmens un kaula gravējumiem, un citiem dekoriem. Mīnojas pilīm ir raksturīgas arī plašas kolonādes. Sašaurināti, sarkanā vai melnā krāsā krāsoti, koka pīlāri, tika izmantoti, lai balstītu griestu svaru. Vēl viena inovatīva piļu sastāvdaļa ir kompleksas notekūdeņu sistēmas akmens kanālu, akmens ūdens rezervuāru, zem grīdām montētu māla cauruļu, flīžu formā, kas bieži tika būvētas ar daudziem līkumiem, lai nodrošinātu lēnu un vienmērīgu ūdens apgādi visā pilī.

Kopumā, varētu teikt, ka Mīnojas pilis un to kolonādes, centrālie laukumi, radošā telpas izmantošana un visaptverošais krāšņums, ielika pamatus turpmāko Egejas jūras civilizāciju arhitektūrai. It īpaši tas ir attiecināms uz mikēniešu un seno grieķu kultūrām, kas vairākus mīnojiešu izgudrojumus iestrādāja paši savās monumentālajās celtnēs. Caur to Mīnojas civilizācija ir sniegusi savu ieguldījumu Pasaules arhitektūras vēsturē, kas savieno šo noslēpumaino kultūru ar mūsdienu sabiedrību.